tikai pēc lietus ir tā, kā pēc lietus,
pilsētā rudens rītā…
kas Tu esi plašā un mazā,
zināmā, neiepazītā?
Tavas ielas un trotuāri
katrs it kā aicina iet,
un saule turpina bruģakmeņus
katru mirdzošā starā siet.
jumtu malas lauztas līnijas
ievelk debesīs,
lietussargs nolaistā rokā
gaida, kad atkal līs.
/Sintija/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru