Meklēt šajā emuārā

piektdiena, 2015. gada 29. maijs

Jūsu ērtībai, mīļie lasītāji!



Pie bibliotēkas ir jauni, zaļoksni kociņi un ērts soliņš, kur jaukā laikā var lietot bezvadu internetu vai palasīt grāmatu.
Smiltenes novada domei- paldies!

pirmdiena, 2015. gada 18. maijs

19. maijā!


Swedbank

Sadarbībā ar Smiltenes bibliotēku, 2015.gada 19.maijā no pl.9:00 līdz pl.11:00 organizē praktiskās apmācības Swedbank internetbankas lietošanā.

Esiet laipni aicināti uz praktiskām nodarbībām, kurās uzzināsiet kā lietot internetbanku, veikt rēķinu apmaksu bez komisijas maksas, kā arī apskatīt citas iespējas, ko piedāvā Swedbank internetbanka.

Esiet laipni gaidīti Smiltenes bibliotēkā - Baznīcas laukumā 13, Smiltenē

Lai pieteiktos uz praktiskām nodarbībām,
lūdzu zvanīt pa tālruni 67448566
vai pieteikties Swedbank Smiltenes filiālē.

piektdiena, 2015. gada 15. maijs

Firsta Paula Līvena devums Smiltenes novadam ( Paulam Līvenam -140 )

Smiltenes muižas īpašnieks Pauls Līvens dzimis 1875. gada 12. aprīlī Pēterburgā.
1893. gadā Paula Līvena māte Natālija nopērk Smiltenes muižu no Bandava mantiniekiem un viņam to uzdāvina uz 18 gadu jubilejā. Pabeidzis divas fakultātes Pēterburgas Politehniskajā institūtā, Līvens ieradās Smiltenē uz pastāvīgu dzīvi 1899. gadā.
Līdz ar firsta Līvena ierašanos Smiltenē visā apkārtnē atjaunojusies saimnieciskā un garīgā dzīve.
Jau būdams students Pauls Līvens sastādīja Smiltenes pilsētas plānu, sadalīja neizmantotās muižas zemi un nodeva to mūža nomā, lai cilvēki varētu celt mājas, bet trūcīgākiem izsniedza kredītus. Pārvaldot Smiltenes muižu, viņš ieviesis dažādus tehniskus jauninājumus un uzlabojumus.
Firsts Līvens uzbūvēja pirmo hidroelektrostaciju Baltijas laukos, uzcēla Smiltenes slimnīcu. Ar firsta līdzekļiem tika uzcelts Nespējnieku nams, kur pašlaik atrodas pašlaik Bērnu un jaunatnes interešu centrs un sporta skola. Šaursliežu dzelzceļa līnijas Smiltene – Valmiera – Ainaži projekta idejas autors, īstenotājs un darbu vadītājs bija Pauls Līvens.
Firsta tālākos plānus izjauca Pirmais Pasaules karš. Kad Latvijas valsts bija ieguvusi neatkarību, firsts daļu muižas īpašumus pārdeva, daļa tika nacionalizēti un atdoti Zemkopības ministrijas īpašumā. Firsts Līvens ar ģimeni emigrēja uz Angliju.
Firsts Pauls Līvens nomira 1963. gada 11. maijā Londonā. Atvadu brīdī tika izpildīta viņa pēdējā vēlēšanās – dvēseles aizlūgumu noturēja latviešu valodā. Būdams progresīvs un humāns cilvēks firsts daudz darījis Smiltenes labā un tautas atmiņā saglabājies kā labs kungs.
Tāpēc Smiltenes novada bibliotēkas logos 15.05.2015.-25.06.2015. apskatāma Paula Līvena piemiņai veltīta foto izstāde.

pirmdiena, 2015. gada 11. maijs

Ko nezināji par Latviju, atrodi digitālajā bibliotēkā!

Palūkojies un izmanto iespējas atrast informāciju, noskatīties filmas, izdrukāt rakstus, lejuplādēt GPS koordinātes! Tas iespējams ik bibliotēkā!
Aktīvās saites uz e- pakalpojumiem meklē  kreisajā pusē!

Tūkstošiem grāmatu un žurnālu, vēsturiskās kartes un fotogrāfijas, kultūras maršruti ir daļa no e-pakalpojumiem jeb digitalizētā Latvijas kultūras mantojuma, kas internetā ir publiski pieejams ikvienam interesentam.

Bibliotēka arī datorā
„Mēs ejam līdzi laikam un ikdienā apmeklētājiem sniedzam konsultācijas gan datorprasmju apguvē, gan e-iespēju lietošanā vai tā būtu elektronisko katalogu izmantošana vai palīdzība maksājumu veikšanā, lidmašīnu un teātra biļešu iegādē. Tāpēc bibliotekāram droši var jautāt padomu, jo zinām, ka pamudinājums un atbalsts palīdz pārvarēt sākotnējo nedrošību un iemāca, ka e-pakalpojumi tiešām padara mūsu steidzīgo dzīvi vieglāku un vienkāršāku,” uzsver Baiba Tormane, Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore.
Mūsdienu bibliotēka ir arī modernas e-iespējas un informācijas krājumi internetā, kur klikšķa attālumā ir viss, sākot no simtgadīgām grāmatām līdz pat nesen Latvijā tapušām filmām. Brīvpieejas datori un bezmaksas internets apmeklētājiem ir pieejams 811 publiskajās pilsētu, novadu un pagastu bibliotēkās visā Latvijā. Sev tuvāko bibliotēku var atrast portālā www.biblioteka.lv.

Apmeklē digitālo bibliotēku
Valsts e-pakalpojumi vienuviet ir pieejami www.latvija.lv sadaļā „ē!”, savukārt zemāk ir izcelti populārākie bibliotēku un kultūras e-pakalpojumi, kas publiski pieejami ikvienam interesentam:

LASĀMVIELA INTERNETĀ
gramatas.lndb.lv – izzini visu no klasikas līdz specifiskai nozaru literatūrai vairāk nekā 6000 grāmatās*
periodika.lv – izlasi, ko rakstīja 3000 avīzēs un žurnālos kaut pirms 100 gadiem*
news.lv – meklē mūsdienu nacionālo un reģionālo laikrakstu publikācijas*

KINO UN MŪZIKA BIBLIOTĒKĀ
filmas.lv – noskaties vairāk nekā 100 Latvijā tapušas filmas no „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” līdz studentu kino daiļradei*
audio.lndb.lv – izzini Latvijas vēsturisko skaņu ierakstu kolekciju*

VĒSTURES BAGĀTĪBAS
letonika.lv – iepazīsti Latvijas mākslas vērtības kultūras kanonā*
zudusilatvija.lv – atklāj Latviju senos zīmējumos un fotogrāfijās
kartes.lndb.lv – izpēti vēsturiskās kartes no 17. gs. sākuma līdz mūsdienām
nmkk.lv – iegūsti informāciju par vairāk nekā 700 000 Latvijas muzejos esošajiem priekšmetiem*

KULTŪRAS KARTE
kulturaskarte.lv – atrodi kultūras objektus un lejupielādē to GPS koordinātas
kulturaskarte.lv/lv/maršruti – izvēlies kultūras maršrutus un apceļo Latviju

BĒRNIEM
lasamkoks.lv – rodi prieku digitālajā bibliotēkā bērniem

PALĪGS TULKOŠANĀ
hugo.lv – tulko tekstus tiešsaistē no un uz angļu, krievu un latviešu valodām

PALĪGI INFORMĀCIJAS MEKLĒŠANĀ
lndb.lv – atrodi interesējošo Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajās kolekcijās un datu bāzēs*
ej.uz/lnbkatalogs – pasūti elektroniski izdevumus Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
laboratorija.lndb.lv – meklē personu vārdus, ģeogrāfiskos nosaukumus un organizācijas nosaukumu datu bāzē
ej.uz/bkatalogs – izmanto valsts nozīmes bibliotēku elektronisko kopkatalogu
webarhivs.lndb.lv – izskati Latvijas kultūrvēsturisko tīmekļa vietņu arhīvu*

* Ar autortiesībām aizsargātie darbi pieejami Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un publiskajās bibliotēkās klātienē


E-pārvaldes integrēto informatīvo kampaņu „Valsts ir internetā” īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar mērķi informēt par vairāk nekā 300 valsts un pašvaldību e-pakalpojumiem, un mudinātu sabiedrību izvēlēties e-pakalpojumus kā primāro saziņas veidu ar valsti.

Projekts ir saņēmis Eiropas Savienības fondu tehniskās palīdzības projekta Nr. VSID/TP/CFLA/11/19 „Atbalsts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu aktivitāšu prioritāšu mērķu sasniegšanas nodrošināšanai” finansējumu.

Papildu informācijai:
Elīna Kalniņa
Kampaņas „Valsts ir internetā” koordinatore
T. 22018527, e-pasts: elina.kalnina@ka.lv, einfo@ka.lv

svētdiena, 2015. gada 10. maijs

11. maijs

Smiltenes novada bibliotekāru metodiskā diena ( no plkst. 09:30).
Lasītājus gaidīsim no pulksten 12:00

sestdiena, 2015. gada 9. maijs

9. maijs – Eiropas diena.


9. maijs visā Eiropā un šogad jau 11. gadu arī Latvijā tiek atzīmēts kā Eiropas diena. Eiropas dienas aizsākumi saistās ar 1950. gada 9. maiju - pirms 65 gadiem Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, apzinoties trešā pasaules kara draudus, kas varētu aptvert visu Eiropu, nāca klajā ar ierosinājumu izveidot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, kurā Francija, Vācija un citas Eiropas valstis tika aicinātas apvienot savu ogļu un tērauda ražošanu. Tādējādi tika ielikts "pirmais pamatakmens Eiropas Savienības izveidē". Lēmums svinēt 9. maiju kā "Eiropas dienu" tika pieņemts 1985. gadā Milānā ES valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē.
9. maijā Smiltenes novada bibliotēka ikviens apmeklētājs tika apsveikts Eiropas dienā un dāvanā saņēma bukletu „No Baltijas ceļa līdz Gaismas pilij – Latvijas prezidentūra ES Padomē” kā arī varēja iepazīties ar divām izstādēm - „Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē” un „9.maijs – Eiropas diena”.

ceturtdiena, 2015. gada 7. maijs

Veselīgas sarunas

Mātes svētība

Kornēlijas Apškrūmas jaunais dzejoļu krājums sasniedzis savus lasītājus arī mūsu bibliotēkā. Sirsnīgā gaisotnē dzejniece dalījās atmiņās, skanēja dzeja un Lilitas Kauliņas mūzika.

Maija izstādes abonementa nodaļā


Literatūras izstādes

9.05.2015
Tematiskā literatūras izstāde "Mātes diena"

11.05.2015
Dzejnieks, komponists, rakstnieks Baumaņu Kārlis (1835-1905g.)

20.05.2015
Latviešu gleznotājs un mākslas zinātnieks, pedagogs, profesors Uga Skulme (1895-1963g.)

24.05.2015
Komponists, rakstnieks Marģers Zariņš (1910-1993g.)

Sagatavoja Ilona Rozīte