Meklēt šajā emuārā

otrdiena, 2018. gada 6. marts

Kādā krāsā ir draudzība?


Eves  Austas izstāde- "Mana Igaunija".
Izstādes autore Eve Austa ir vietējā Repinas bērnudārza pavāre, kura nekad nav mācījusies mākslas skolā. Viņas pēdējā saskarsme ar mākslu meklējama tālajos bērnudārza un skolas gados, kas nu jau ir vairāk kā 30 gadus atpakaļ. Visus šos gadus viņai nav ienācis ne prātā nodarboties ar mākslu. Kādu laiku atpakaļ, Eve savā īpašumā ieguva molbertu, paglābjot to no izmešanas, bet, pat tad, viņa nevarēja iedomāties, ka tam atradīsies pielietojums.Molbertu viņa paņēma līdzi uz mājām. Gadu vēlāk Eve, hobija pēc, sāka apmeklēt mākslas kursus pieugušajiem Repinas jaunrades centrā, kuru vadītāja ir Jane Raud, līdz kādu dienu hobijs pārvērtās par viņas aizraušanos, un otas mājās tika ņemtas rokās katrā brīvajā brīdī.
Pirmo reizi Eve savas bildes izrādīja Repinas pilsētas svētkos, kuros tika organizētas "Mājas kafejnīcas". Viņa saņēma ļoti labas atsauksmes un nolēma savus zīmējumus ievietot interneta vietnē "Facebook". Drīz pēc tam viņa saņēma uzaicinājumu savus darbus izvietot Repinas jaunrades centrā, uz ko viņa atbildēja: "Es tā īsti vēl neesmu tam gatava, bet, lai notiek!"
Izstādē redzamie darbi tapuši pēdējo 2 gadu laikā, kuros atainotas detalizētas Repinas ainavas, tās zīmētas vadoties pēc senām fotogrāfijām, kurās redzamas ēkas , kas līz mūsdienām nav saglabājušās vai, laika gaitā, ir ļoti mainījušās. Kā arīdzan gleznas, kurās redzami skaisti dabas skati no dažādām vietām Igaunijā. Šajā izstādē ir iekļauti arī portreti, kuros redzami priekšteči un Igaunijai vēsturiski nozīmīgas personas. Darbi, kas zīmēti ar zīmuļiem, ir saistīti ar viņas vīru, kurš ir liels kolekcionārs. Eves vīrs kolekcionē vecas bildes un pastkartes, kurās attēlota Repina un tās apkārtne  Cara un Igaunijas brīvvalsts laikos. Eve tos zīmēja, jo vēlējās saglabāt vēsturiskos skatus. Bieži vien vecajām fotogrāfijām nav tik laba kvalitāte un tās nav tik detalizētas. Valstsvīru portreti tapa ar vecākā vīra iniciatīvu, kurš ir karavīrs un interesējas par vēsturi. Pārmaiņu pēc, zīmuļus nomainīja arī akrila krāsas, ar kurām tika gleznotas dabas ainavas. Tieši šī iemesla dēļ, bija viegli izvēlēties izstādes nosaukumu- "Mana Igaunija".
Pa šiem laikiem jaunrades zālē ir bijušas ļoti daudz un dažādas izstādes, bet neviena cita izstāde nav radījusi tik lielu interesi kā šī, kas apmeklētājos raisa tik daudz emociju. Tieši tāpēc vēlamies dalīties ar šo izstādi ar mūsu sadarbības reģioniem Somijā un Latvijā, lai visi kopā svinētu, ne tikai Igaunijas, bet arī Somijas un Latvijas 100 gadu jubileju, kā arī mūsu ilggadējo draudzību mūsu starpā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru